Aktuls un gaidms izmaias bvindustrijas

attstbas politik
Eiropas Savienb un Latvij.
Dr.ing.sc. Jnis Kavi
AS LODE attstbas direktors,
Latvijas bvmaterilu un bvizstrdjumu
tehnisks komitejas STK 4 prieksdtjs
1
Uz jautjumu ko dart,
pasaule palaik atbild rkoties ilgtspjgi!
2
Kasirilgtspja?
Ilgtspjga rcbanozm :
Nodrointpareizjsvajadzbasneapdraudot
nkamopaauduiespjas.
Ilgtspjgumakritriji
Ekoloiskieindikatori Ekonomiskie
indikatori
Socilieindikatori
Primrsenerijaspatri Bvniecbasizmaksas Slimbaskurasizraisakaitgidzvesapstki
(slimskassindroms)
Izejvielupatri Ekspluatcijasizmaksas Termiskaiskomforts
Atjaunojamoenertiskounmaterilo
resursusatursceltn
Remontuizmaksas Telpugaisakvalitte
Teritorijakuruaizemceltne Modernizcijasizmaksas Aizsardzbanotrokiem,saulesunnuklers
radicijas,elektrosmoga
Siltumncasgzuresursupatri Transportaizmaksas kasnoslodzesatbilstbaplnotajai
apdzvotbai
Ozonaslaresursupatri Enerijasizmaksas kasdrobapretnesankciontuielauanos
Atmosfraspiesrojumsarskboslietus
izsaucjmvielm
Telekomunikcijuizmaksas kasugunsdroba
Ozonaveidoansvasarassmogalaik Apsardzesizmaksas kaslietoanasdraudzgumsunrtumsvisu
sabiedrbasslu,grupuunvecumupilsoiem
Atkritumuapjomiuntoprstrdesiespjas Kapitlaizmaksas(naudas
cena)
kasarhitektonisk unvsturisk nozmba
densneorganiskasvaiorganiskas
izcelsmespiesrojums
Apdroinanasizmaksas Prestiaapliecinjums
Ilgtspjguma novrtana un sertifikcija
Bvindustrijasilgtspjbasparametruaktul
standartizcija
ij
Lai nodrointu bvindustrijas ilgtspju Latvij ldz 2013. gadam ir
jveic sekojoas darbbas
1. Sabiedrbai ir jvienojas par ku, to sastvdau , bvkonstrukciju un
materilu ilgmbas kritrijiem un to pielietojumu nekustm pauma dzves
cikla novrtjum.
2. Sabiedrbai ir jvienojas par vides resursu izlietojuma nacionls datu bzes
izveidoanu un ts pielietojumu materilu, pakalpojumu un energoresursu
ekoloiskaj novrtjum.
3. Sabiedrbai ir jvienojas par to k novrtt nekustm pauma
visa dzves cikla izmaksas un k pielietot o kritriju ilgtspjgas attstbas
interess.
4. Sabiedrbai ir jvienojas par bvindustrijas pakalpojumu un bvobjektu
kvalittes kritrijiem, to novrtanas krtbu un pielietojuma iespjm
sabiedrbas ilgtspjgas attstbas interess.
8
Kd un kad ilgtspjga celtniecbas politika bs
obligta gan ES , gan Latvij ?
Ldzinjo krtbu Eirop
reglamentja direktva
89/106/EEK
Jauno krtbu Eirop jau
kop 29.03.2011 nosaka
regula 305/2011
Direktva (Directive, Richtlinie) ir normatvais akts,
kas ir ievieams Dalbvalstu likumdoan.
Direktva nosaka mri, kas ir jsasniedz, bet
ldzeku izvli atstj Dalbvalstu zi.
Latvij s direktvas prasbas realiz :
1995.gada 10.augusta Bvniecbas likums;
1996.gada 8.augusta Likums Par atbilstbas
novrtanu;
1999.gada 18.marta Patrtju tiesbu aizsardzbas
likums;
MK 2001.gada 30.apra noteikumi Nr.181
Bvizstrdjumu atbilstbas novrtanas krtba
reglamenttaj sfr;
Latvijas Bvnormatvi.
Regula (Regulation, Verordnung) ir normatvais
akts, kas ir saistos un tiei piemrojams viss
Dalbvalsts.
T aizstj jebkuru nacionlo likumdoanas aktu
un stjs spk 20 dienas pc ts publicanas
Eiropas Savienbas Oficilaj Vstnes (Official
Journal of the European Union), ja vien regul
nav noteikts citdi.
Regul paredzts ka prejas periods beigsies
2013 gada 1. jlij. No bra zauds spkus
iepriekjie likumdoanas akti k ar sertifikti kuri
apliecina atbilstbu o likumu izvirztajm
prasbm
9
Ko dod jaun regula 305/2011 ?
Ldzinj bvizstrdjumu direktva 89/106/EEK nodroinja vienu Eiropas
Savienbas pamatbrvbm brvu preu apriti bvizstrdjumu jom.
Kaut gan CE martu bvizstrdjumu drkstja piedvt jebkuras Dalbvalsts
tirg, tas nenozmja, ka to drkstja iebvt jebkuras dalbvalsts bv.
Dalbvalstu bvnoteikumi btiski atrs, td katr valst bija jsertificjas
atkrtoti tdjdi pierdot atbilstbu katras valsts bvnoteikumiem.
Jaun regula 305/2011 nodroina ne tikai prdoanas brvbu, bet balstoties
uz Eiropas Savienb vienotiem pielietojuma noteikumiem, kuri formulti
eurokodeksos, nodroins ar lietoanas brvbu.
Eiropas Savienbas ldzinj politika
radja prieknoteikumus regulai 305/2011
Ir vairk par 60 Eiropas Komisijas lmumiem, kas izdoti
Bvizstrdjumu direktvas izpildei. Tie galvenokrt
nosaka bvizstrdjumu klasifikciju un atbilstbas
novrtanas krtbu - Latvijai te ir OK
Viena no aktulkm rekomendcijm bvniecbas
jom, kas pareiz tiek pildta, ir Eiropas Komisijas
2003.gada 11.decembra Rekomendcija 2003/887/EK
par Eirokodeksa ievieanu un izmantoanu bvs un
nesoajs konstrukcijs- Latvijai te nav OK
11
Bvizstrdjumu regula 305/2011 izvirza
bvm septias btisks prasbas:
1. mehnisk stiprba un stabilitte,
2. ugunsdroba,
3. higina, veselba un vide ,
4. lietoanas droba un pieejamba ,
5. aizsardzba pret trokiem,
6. enerijas ekonomija un siltumizolcija,
7. ilgtspjga dabas resursu izmantoana. Latvijai nav
pieredzes un prakses par dzves cikla analzi ( LCA)
un vides ietekmes sertifikciju bvmateriliem
12
Bvizstrdjumu regulas pamatprincipi
7. Ilgtspjga dabas resursu izmantoana
Bves jprojekt, jbv un jnojauc t, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspjgi
un jo pai nodrointu:
a) bves, ts materilu un ts dau atkrtotu izmantoanu vai prstrdi pc
nojaukanas;
b) bves izturgumu;
c) videi nekaitgu izejvielu un otrreizjo izejvielu izmantoanu bv.
13
Tirg vrtbu nosaka ne pabas vispr , bet ts kuras
nosaka lietoanas vrtbu bvniecb kritrijus celtnei
nosaka celtniecbas noteikumi - eirokodeksi
Eirokodeksu sistmas izstrdes mris bija uzskt otras btiskas
pamatbrvbas brvas pakalpojumu kustbas ievieanu
bvniecbas jom.
Eirokodeksu ievieana ievrojami atvieglo brvu pakalpojumu
kustbu bvprojektanas, bvmaterilu pielietoanas, bvju
kvalittes nodroinanas un resursu racionlas pielietoanas
Joms.
14
Eirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem:
- EN 1990 Projektanas pamatprincipi (1);
- EN 1991 saime Iedarbes un konstrukcijm (10);
- EN 1992 saime Betona konstrukcijas (4);
- EN 1993 saime Trauda konstrukcijas (20);
- EN 1994 saime Komplekss (betona-trauda) konstrukcijas (3);
- EN 1995 saime Koka konstrukcijas (3);
- EN 1996 saime Mra konstrukcijas (4);
- EN 1997 saime eotehnisk projektana (2);
- EN 1998 saime Seismisks noturbas projektana (6);
- EN 1999 saime Alumnija konstrukcijas (5).
15
16
Bvizstrdjumu regulas pamatprincipi
66. pants
Prejas noteikumi
1. Bvizstrdjumus, kas pirms 2013. gada 1. jlija tirg laisti saska ar
Direktvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstgiem ai regulai.
2. Raotji ekspluatcijas pabu deklarciju var sagatavot, pamatojoties uz
atbilstbas sertifiktu vai atbilstbas deklarciju, kas pirms 2013. gada 1. jlija
izdota saska ar Direktvu 89/106/EEK.LV 4.4.2011. Eiropas Savienbas
Oficilais Vstnesis L 88/31
3. Eiropas tehnisk apstiprinjuma pamatnostdnes, kas publictas pirms 2013.
gada 1. jlija saska ar Direktvas 89/106/EEK 11. pantu, var izmantot k
Eiropas novrtjuma dokumentu.
4. Raotji un importtji Eiropas tehniskos apstiprinjumus, kas saska ar
Direktvas 89/106/EEK 9. pantu izdoti ldz 2013. gada 1. jlijam, var izmantot
k Eiropas tehnisko novrtjumu visu o apstiprinjumu derguma laiku.
Bvizstrdjumu regulas Nr. 305/2011 ievieana Latvij
prass veikt izmaias sekojoos dokumentos
1995.gada 10.augusta Bvniecbas likums;
1996.gada 8.augusta Likums Par atbilstbas novrtanu;
1999.gada 18.marta Patrtju tiesbu aizsardzbas likums;
MK 2001.gada 30.apra noteikumi Nr.181 Bvizstrdjumu
atbilstbas novrtanas krtba reglamenttaj sfr;
Ministru kabineta 2007.gada 3.jlija noteikumi Nr. 457 Noteikumi
par Eiropas tehnisko apstiprinjumu;
Ministru kabineta 2001.gada 31.marta noteikumi Nr.142 Noteikumi
par Latvijas bvnormatvu LBN 006-00 Btisks prasbas
bvm .
17
Informcija par bvindustrijas visu kategoriju produktu
vides resursu patriu bs jsagatavo saska ar :
EN 15804 Sustainability of construction works Environmental product
declarations Product category rules
This European standard provides Product Category Rules for all construction
products. It provides a structure to ensure that all Environmental Product
Declarations (EPD) of construction products, services and construction processes
are derived, controlled and presented in a harmonised way.
The EPD information is expressed in information modules, which allows easy
organisation and expression of data packages throughout the life cycle of the
product. The approach requires that the underlying data should be consistent,
reproducible and comparable.
19
EN 15804 = Scope
This voluntary European standard provides product category rules for Type III environmental
declarations for all European construction products and services.
The PCR:
1. defines the indicators and other parameters to be declared and the way in which they are
collated and reported,
2. includes the rules for calculating the Life Cycle Assessment, Life Cycle Inventory or the
information modules underlying an EPD, including the specification of the quality of the
applied data,
3. describes which stages of a products life cycle are considered in the EPD and which
processes are included in the life cycle stages,
4.defines rules for the development of scenarios,
5. includes the rules for calculating and reporting any relevant additional environmental
information for a product, construction process and service where necessary,
6. defines the conditions under which construction products can be compared based on the
information provided by EPD.
7.for the EPD of services the same rules and requirements apply as for the EPD of
construction products.
NOTE In this standard the EPD is an abbreviation for environmental product declaration, which is
intended to be synonymous with the designation Type III environmental declaration. In the practice of
developing Type III environmental
declarations, programs or their declarations are referred to by various names such as eco-profile,
environmental declaration of product, environmental product declaration (EPD), or environmental profile.
Aktulkie standarti ilgtspjgas celtniecbas intelektuls bzes izveidoanai
20
ISO 15686-1, Buildings and constructed assets Service life planning
Part 1: General principles
ISO/DIS 15686-8, Buildings and constructed assets Service life planning
Part 8: Reference service life and service-life estimation
ISO 21930:2007-10, Sustainability in building construction Environmental
declaration of building products (ISO 21930:2007)
ISO 14025:2006-07, Environmental labels and declarations Type III
environmental declarations Principles and procedures (ISO 14025:2006)
ISO 14040:2006-07, Environmental management Life cycle assessment
Principles and framework (ISO 14040:2006)
ISO 14044:2006-07, Environmental management Life cycle assessment
Requirements and guidelines (ISO 14044:2006)
Galvenie vides ietekmes deklarcijas indikatori Vcij
21
ProduktaVidesDeklarcijunoteikumimraelementu
produktugrupmVcij unAustrij
ProduktaVidesDeklarcijasparaugskeramikasblokiemVcij
Bvkeramikas ekosertifikta piemrs
24
Produkta apraksts
Produkta Pielietojums
Ekobilances robeas
Ekobilances rezultti
Bvkeramikas ekosertifikta piemrs
25
Produkta defincija Bzes izejvielas
Bvkeramikas ekosertifikta piemrs
26
Produkta izgatavoana
Produkta apstrde
Izmantoanas specifika
Bvkeramikas ekosertifikta piemrs
27
Sevia ietekme
Ekspluatcijas fze
Ekobilance
Bvkeramikas ekosertifikta piemrs
28
Raoanas tehnoloija
Materilu un energoresursu bilance
Bvkeramikas ekosertifikta piemrs
29
Raoanas deklarcijas un ts prbaudes
Informcijas avoti
Nodergu informciju par bvizstrdjumu
atbilstbas novrtanas jautjumiem var iegt:
1.Ekonomikas ministrijas Bvniecbas departaments
www.em.gov.lv ; tlr. 67013035;
2. Latvijas Nacionlais akreditcijas birojs - www.latak.lv
3.SIA Latvijas Standarts - www.lvs.lv ;
4. Eiropas Komisijas NANDO datu bze
http://ec.europa.eu/enterprise/nando-is/cpd
30