1

KERATERM vsture Latvij

1958.g.- Lodes drenu cauruu rpncas celtniecba;
1996.g.- Uzmuma privatizcija, tiek izveidota akciju sabiedrba;
2000.g.- AS LODE noprk ieeu rpncu Lvnu ieelis
2001.g.- Uzskta Keraterm celtniecbas bloku raoana Lvnu ieeu
rpnc ar jaudu 30 000 m3 gad;
2004.g. - AS LODE noprk ieeu rpncu Lat Spartaks
2007.g.- Uzskta Keraterm bloku raoana nes ciem uz
automtiskas lnijas ar jaudu 160 000 m3 gad
2

Lodes raotne

nes raotne

KERATERM bvkeramikas pabas

Mehnisk izturba
Ugunsizturba
Ilgmba
Kapilra mikrostruktra
Anizatropiska dobumu
makrostruktra
Masivitte un siltumietilpba
Izmru un izturbas
stabilitte temperatras un
mitruma izmaiu laik

Vertikli slogotas KERATERM K17,5 mra sienas nestspjas

aprina piemrs saska ar LVS EN 1996-3

Raotja deklart vidj bruto spiedes stiprba fmean = 12,5 N/mm2

Normalizt vidj spiedes stiprba prrinot uz izmru 100 x 100 x 100 mm
fb = fmean = 1,28 x 12,5 = 16,0 N/mm2
Aprint mra raksturg spiedes stiprba
fk = K fb0,7 fm0,3 = 0,45 x160,7 x 50,3 = 5,08 N/mm2
KERATERM K17,5 mra aprina spiedes stiprba
fd = fk /M = 5,08/2,5 = 2,03 N/mm2

KERATERM K17,5 raotja deklarcija

Doba keramikas mra elementa eometrisk izpildjuma grupas noteikana

KERATERM K17,5 dobumu kopj tilpuma % noteikana

Konstantes K vrtbas izvle atkarb no mrjavas veida

10

11

175 mm biezas , 3 m augstas K17,5 sienas nestspjas prbaude uz

slogojumu 200 kN/m saska ar LVS EN 1996-3

Efektvais sienas biezums tef = t = 175 mm

Efektvais sienas augstums hef = n h = 0,75 x 3000 = 2250 mm,

kur n = 0,75 (ieksiena nostiprinta aug un apak)

Sienas lokanums hef/t = 2250/175 = 12,9 27

Nestspjas samazinjuma faktors s nesom starpsienm:

hef
s = 0,85 0,0011
t
ef

2250

= 0,85 0,0011
= 0,67

175

KERATERM keramisko bloku mra sienas 1 t.m. aprina pretestba vertiklai slodzei:

NRd = s fd A = 0,67 x 2,03 x 1000 x175 = 238 018 N = 238 kN > NEd = 200 kN

Sienas stiprba ir nodrointa (rezerve 19%).

12

Ugunsdroba, reakcija uz uguni

Sienu mra elementu veidi

Reakcija uz
uguni

K44

K25

K17,5

K12

Fibo 3
MPa

A1

A1

A1

A1

A1

Fibo 5
Aeroc
MPa
Ecoterm

A1

A1

Aeroc
Classic

Silikta
bloki

A1

A1

13

Ugunsreakcijas klases A1, A2, B, C, D, E, F

Ugunsreakcijas klase A1

Ugunsreakcijas klase A2

materils nerea uz uguns iedarbbu,

materili neveicina ugunsgrka attstbu visprjas
uzliesmoanas gadjum.
Pie A1 klases materiliem pieder akmens,marmors,
betons, ieelis, metls, izolcijas vate un ipa
plksne FIREBOARD.

materils, kas pakauts uguns iedarbbai pavisam

neliel daudzum izdala dmus.
visprjas uzliesmoanas gadjum nerada uguns
slodzi un neveicina ugunsgrka attstbu.
A2 klases bvmaterili ir ldzgi A1 klases materiliem,
tikai to sastv ir neliels daudzums organisku
saistvielu ( piem.,ipa plksnes un dadas
izolcijas vates.)

Ugunsreakcijas klase B
Bvmaterili nerada visprjas uzliesmoanas
situcijas,
Tie var uzturt deganu attstta ugunsgrka gadjum.
materili izdala dmus ierobeot daudzum, degoi
pilieni neveidojas;
B klas ietilpst dai izolcijas materili, atsevias
ipa plksnes un ar efektviem ugunsaizsardzbas
ldzekiem apstrdta koksne.

Ugunsreakcijas klase E
materili deganas laik var tri radt visprjas uzliesmoanas
situciju, iespjams jau pirmajs divs mints; deganas laik
izdala lielu dmu daudzumu un degoas daias (pilienus).
Pie E klases materiliem pieder zema blvuma idru plksnes,
dadu plastmasu materili.

Ugunsreakcijas klase D
uguns iedarbbas rezultt var izraist visprjas
uzliesmoanas situciju desmit minu laik, bet ne
trk k divu minu laik. Aktvi iesaists deganas
proces, kad tie tiek pakauti uguns iedarbbai.
Populrkais D klases materils ir koks ar blvumu virs 400
kg/m3, ar vate un celuloze.

Ugunsreakcijas klase F
bvmateriliem klasifikcijas kritriji nav noteikti,ie materili
var strauji attstt deganu un radt visprju uzliesmoanu.
F klases bvmaterilus var izmantot viets, kur nav noteikti
ierobeojumi ugunsdrobas prasbs.

14

Ugunsizturbas laiki ir 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 mintes.

Nestspja,
mehnisk noturba

Viengabalainums,
blvums

Siltumizoljoas
spjas

15

Sienu ugunsizturbas REI un EI indeksi saska ar

LVS EN 1996-1-2: 2007L
No abm pusm apmesta viensla KERATERM siena
Sienas materili un sienas
biezums mm

pie slodzes
< 1,0
REI, mintes

pie slodzes
< 0,6
REI, mintes

EI, mintes

K12 (120 mm)

90

120

180

K17,5 (175 mm)

120

120

240

K25 (250 mm)

120

180

240

K38 (380 mm)

180

180

240

K44 (440 mm)

180

180

240

K51 (510 mm)

180

180

240

Pilno ieeu (250x120x65)

mris (250 mm)

240

240

240

Caurumoto ieeu
(250x120x88) mris (250 mm)

240

240

240

16

Mra elementa materila raksturojums un sienas parametri, kuri tiek

lietoti ugunsturbas indeksa noteikanai saska ar
LVS EN 1996-1-2: 2007L

Mra elementa raksturojums

Elementa stiprba fb N/mm2
Elementa pilnais blvums kg/m3
Kopjais sieniu biezums ct % no
elementa kopj biezuma

Sienas parametri
Pielietot mrjava
Vai siena ir apmesta
Kdu slodzi nes sienas
konstrukcija

17

B pielikums standartam LVS EN 1996-1-2: 2007L ,

sienu miniml biezuma atbilstba REI indeksam

18

Mjoka vrtba no k t ir atkarga ?

1.

2.

3.

4.

5.

Veselgas dzves vides un

omulgas pasajtas
garantijas.

6.

Laba troku slpana.

7.

Droba pret mehnisko

iedarbbu un laba
ugunsizturba.

8.

Aizsardzba pret
elektrosmogu.

9.

Atbilstba tehniskm normm

un valsts politiskm
prasbm.

10.

Plas pielietojums
arhitektras esttisko
uzdevumu risinan.

Energo taupba.
pauma perspektvs
vrtbas saglabana.
Bvkonstrukciju ilgmba.
Zemas ku bvkonstrukciju
uzturanas izmaksas.

19

Kvalitatvie parametri patreizj dzvojamaj fond

Latvij palaik par veselbas normm atbilstou tiek uzskatts dzvojamo telpu temperatru
diapazons no +18 ldz +26 oC.
Saska ar 2008. gada veselbas riska faktoru ptjumu 23 % no mjokiem ir problma
ziem noturt temperatru virs +18 oC .
Peljuma snes kltbtne ir konstatta 16% mjoku.

Eiropas savienbs valsts tuvkaj nkotn mjoka veselbas kritrijus noteiks

kritriji, kuri ir apkopoti prEN 15251 Iektelpu novrtjuma kritriji temperatrai,
gaisa kvalittei, gaismai un troksnim.
http://www.sva.gov.lv/files/vides%20veseliba/vides_faktoru_ietekme.pdf
20

Kda ir bvmaterilu loma ?

No k t ir atkarga ?

Mikrostruktra

Makrostruktra

21

Bvmaterilu mikrostruktra

Kapilra poru struktra

(keramika, koks)

Celulra poru struktra

( betoni, gzbetons)

22

Mra elementu pabas kuras atkargas no

materila mikrostruktras

densuzsce
anas trums
Ldzsvara mitrums
Mitruma transporta attlums mra konstrukcij
Gzu caurlaidba
Iekjie spriegumi temperatras vai slodzes
iespaid

23

Mitruma kustba keramikas kapilraj mikrostruktr

24

densuzsce sienu mra elementiem

K44
dens uzsce
%
Ldzsvara
mitrums
ekspluatcijas
apstkos %

K25 K17,5

K12

Fibo
Fibo Aeroc Aeroc
3MPa 5MPa Ecoterm Classic
Raotjs Raotjs
neuzrda neuzrda

Silikta
bloki

23

23

23

23

Raotjs
neuzrda

30

1,5

1,5

1,5

1,5

3,5

3,5

3,5

0,5

0,5

0,5

0,5

20

20

25

25

12,2

(Schubert,
Bausachverstandig.,
Aachen, 1994)

Mitrums
materil
piegdes brd %
(DIN V 4108-4 ; 199810)

25

Izstrdjuma formas izmaiu kritriji mehnisku slodu iedarbb k

ar materila iekju fizisku vai misku procesu norises d.
Materils

Mitruma izpleans vai

materila sarukums,
mm/m

Palieko deformcija
Keramikai laik nemains, bet
hidrauliskiem saist. materiliem mains,
betonam pc 28 dienm ir =1, bet
pc 1000 dienm ir =1,8

Siltuma
izpleans
koeficients

x 10-6/K

+0,3 ldz -0,2

1,0

0,5 ldz 1,5

Siliktieei

-0,2

-0,1 ldz -0,3

1,5

1,0 ldz 2,0

Betons

-0,2

-0,1 ldz -0,3

>1,0

Atkarb no
sastva un betona
vecuma ldz 2

10

Gzbetons

-0,2

-0,1 ldz -0,3

1,5

1 ldz 2,5

Bvkeramikas
ieei

Aprinu
vrtba

Svrstbu
robeas

Aprinu vrtba

Svrstbu robeas

Aprinu vrtba

26

Mra elementu pabas kuras atkargas no

materila makrostruktras

Siltuma vadtspja
Siltuma akumulcija
Skaas slpana
Elektromagntisk starojuma slpana

27

Makrostruktras anizatropisks pabas

KERATERM 44 sienas biezums ir 44 cm,
dobumu sieniu garums ir 108 cm.
Siltuma plsma sadals plstot caur 108
cm garu ceu ar vadtspju 0,225 W/(m*K)
un prvarot tukumus, kas pildti ar gaisu
ar vadtspju 0,04 W/(m*K) .
di dobumi siltuma plsmai jprvar 25
reizes k ar jveic 2,5 reizes garks ce
pa keramikas dobuma sieniu.
Rezultt ekvivalent siltuma vadtspja
dai mra elementa makrostruktrai
sastda 0,129 W/(m*K)

28

Mra elementu siltumvadtspja atkarb no to mitruma

dads ekspluatcijas stadijs
Sienu bloku veidi
K 44

K 25

K 17,5

K 12

Fibo
3 MPa

0,129

0,236

0,239

NPD

0,2

0,23

0,09
(dry)

0,11
(dry)

0,58
(dry)

Siltumvadt spja
0,134
ekspluatcijas
skum

0,246

0,249

NPD

0,319

0,367

0,220

0,269

0,613

0,246

0,249

NPD

0,211

0,242

0,093

0,114

0,601

Ekvivalent
siltuma
vadtspja
dec(W/(m*K))

Siltumvadt
spja pie
ldzsvara
mitruma

0,134

Fibo
Aeroc
Aeroc Silikta
5 MPa Ecoterm Classic bloki

29

Telpas mikroklimata stabilizcija

30

kas energoefektivittes noteikanas metodika saska ar MK

noteikumiem Nr. 39 no 13.01.2009.

31

Skaas izolcijas spja atkarba no sienas m2 masas

Bewertetes Schalldmm-Ma R'w,R von einschaligen,
biegesteifen Wnden (Rechenwerte)
Flchenbezogen Bewertetes Flchenbezoge Bewertetes Flchenbezogene Bewertetes
e Masse
Schalldmmne Masse
SchalldmmMasse
SchalldmmMa R'w,R
Ma R'w,R
Ma R'w,R
kg/m

1)

85
90
95
105
115
125
135
150
160
175
190

dB

kg/m

dB

kg/m

34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44

210
230
250
270
295

45
46
47
48
49

320
350
380
410
450

50
51
52
53
54

490
530
580
630
680
740
810
880
960
1040

dB

55
56
57
581)
591)
601)
611)
621)
631)
641)

Diese Werte gelten nur fr die Berechnung des Schalldmm-Maes von zweischaligen Wnde aus biegesteifen Schalen.

Mit einschaligen Wnden kann R'w = 57 dB wegen der Flankenbertragung baupraktisch nicht berschritten werden.

32

Aizsardzba pret elektrosmogu.

Ir zinms, ka signlus var prraidt analog un digitl kod.
Bioloiskajos organismos signlu prraide ar ir analoga un digitla:
analoga ir misk signlu prvade nervu receptoru sinapss,
digitla ir signlu prraide nervos, realizjot visu vai neko principu
nas aktivittes (uzbudinjuma) laik mains membrnas caurlaidba
un elektrisks polarizcijas pakpe. Atgriezenisks depolarizcijas
ritmiskie vii impulsi, kuri rodas juanas nervu iedru galos,
sasniedz CNS un signaliz par kairintja iedarbbu. Ar sves
elektromagntiskais lauks ir apkrtjs vides izraists kairintjs.

Augstfrekvences elektromagntisko lauku iedarbba var trauct

bioloisk organisma funkcijas atkarb no frekvences un lauka spka.

33

Elektrosmoga slpsanas spja MHz frekvencs

sark. Keraterm tipa bloki 36,5 cm, Viol.- Ker. ieei 24 cm, Zal koks 23 cm, zils dzelzbetons-17 cm

Televzija

470 -790

GSM 900

890 - 960

Radio raidtji UV

1492 -1525

Sateltnavigcija GPS

1559- 1610

GSM 1800

1710- 1880

Mobilie telefoni UMTS

tre paaudze

1920 -2170

34

Elektrosmoga slpanas spja GHz frekvencs

sark. Keraterm tipa bloki 36,5 cm, Viol.- Ker. ieei 24 cm, Zal koks 23 cm, zils dzelzbetons-17 cm

GHz diapazons : Mikroviku krsns -2,45 GHz, Blue tooth -2,4 GHz, Radari -3,4 GHz, Industril telemetrika 10 GHz

Jo augstks ir materila tilpumsvars, jo lielks ir sienas biezums, jo

augstka ir elektromagntisk starojuma absorbcija. Pie tam, jo augstka
frekvence jo starojuma absorbcijas pakpe ir augstka.

35

Bvprakse

36

Keraterm arhitektr

Ozolciema iela

Kaives iela

37

Paldies par uzmanbu !

38