Proceedings of Materials Science & Applied Chemistry, MSAC 2016

Efektv difzijas koeficienta noteikana anas

kintikas modelanai
Effective Diffusion Coefficient Determination
for Modelling of Drying Kinetics
Edgars KAKARNS, Agnese STUNDA-ZUJEVA, Imants KREICBERGS
Riga Technical University, Latvia

ABSTRACT. Process modelling is important part of optimizing manufacturing processes. In

this work effective diffusion coefficient Def determination method is specified for usage in
MATLAB. Necessary experimental data for Def coefficient determination are obtained by
drying peat and aluminum oxide in convective dryer. Drying kinetics model used for
calculations in falling rate period is based on second Ficks law. In this work determined
effective diffusion coefficients: 1.01106 m2s1 for peat and 0.69106 m2s1 for aluminum
oxide at 55oC temperature.

KEYWORDS. Drying kinetics, modelling, drying rate periods, effective diffusion

coefficient.

KOPSAVILKUMS. Raoanas optimizcij liela loma ir modelanai. aj darb ir aprobta

efektv difzijas koeficienta Def noteikanas metodika anas kintikas model, izmatojot
MATLAB aprinu programmu. Def noteikanai nepiecieamie eksperimentlie dati noteikti
sapropea kdras un alumnija oksda pulverim konvekcijas vtav. anas kintikas
modelis sarkoa anas truma periodam, kas tiek izmantots aprinos, ir atvasints no otr
Fika likuma. Efektvais difzijas koeficients: 1.01106 m2s1 kdrai un 0.69106 m2s1
alumnija oksdam 55oC temperatr.

ATSLGAS VRDI. anas kintika, modelana, anas truma periodi, efektvais

difzijas koeficients.

I. IEVADS
Pdjos gados aktulas ir kuvuas zas mijas un inenierijas vadlnijas. Dai no vadlniju
pamatpostultiem paredz palielint procesu efektivitti esoiem procesiem un projektt tos ar mri
samazint enerijas patriu, tiei iemesla d arvien populrka kst procesu modelana.
anas procesa kintiku parasti iedala divos periodos konstanta anas truma period (KP)
un sarkoa anas truma period (SP) [1]. Katr anas truma period ir atirgi btiskie
parametri, kas ietekm procesa trumu, td anas trumu katr period rina atsevii [2]. SP
vjam materila virsma vairs nav pilnb saslapinta un anas trums pakpeniski krt, sarkot
materila relatvajam mitrumam, ldz ar to SP par limitjoo faktoru kst mitruma difzijas trums
uz vjam materila virsmu [3].
anas truma apriniem SP biei izmanto otro Fika likumu, izmantojot koncentrcijas
(kgmolm3) viet relatvo mitruma saturu X (kg mitruma kg sausa materila 1) k procesa virztjspku [4],
2
= 2 , (1)

78
 Proceedings of Materials Science & Applied Chemistry, MSAC 2016

kur DL mitruma difzijas koeficients (m2s1), x molekulas noietais ce materil difzijas ce

(m).
Pieemot, ka SP skum (t=0) mitruma saturs vis materil ir konstants, integr 1. viendojumu
taisnstrveida paraugiem, pieemot, ka iztvaikoana noris tikai no augjs un apakjs virsmas, un
iegst [2], [4]:
8 (
2
) 1 9( )2 1 25( )2
= [ 21 + 21 + 21 +. . . ] (2)
1 2 9 25
kur X relatvais mitruma saturs laika moment t (kgkg1), Xt0 skotnjais relatv mitruma saturs
materil (kgkg1), X* ldzsvara relatvais mitruma saturs (kgkg1), x1 materila biezuma, kad
ana noris no parauga augjs un apakjs virsmas, 1x materila biezuma, ja ana noris no
materila virsmas.
darba mris ir anas kintikas emprisks efektvs difzijas konstantes noteikanas metodikas
aprobcija konvekcijas van, izmantojot kdras un alumnija oksda pulverveida paraugus.

II. MATERILI UN METODES

Gariem anas periodiem (aprinos), 2. viendojuma pirm daa dod preczus rezulttus, td
viendojumu var prrakstt [2]:
8 2
( )
= 2 21 (3)
1
Atrisinot viendojumu pc anas laika un matemtiski prveidojot, iegst [2], [4]:
2
= (4)
412
kur Q anas trums (gs1), ms sausa parauga masa (g).
Fika likums ietver mitruma (idr fz) difzijas koeficientu DL. Praks to aizvieto ar efektvo
difzijas koeficientu. Def modeljam procesa apstkos apraksta mitruma kustbu uz materila
virsmu gan idr, gan tvaika fz [5].
Materilu vana tiek veikta konvekcijas vtav GUNT CE130. vanas proces ik
minti tiek reistrta paraugu masa, ieplsto un izplsto gaisa temperatra, izplsto gaisa
relatvais mitrums un gaisa masas plsmas trums. Paraugi tiek vti 35, 45 un 55 oC temperatrs
un 0.7, 1.0, un 1.5 m/s gaisa plsmas trumos.
vtie materili bija sapropea kdra un alumnija oksda pulveris. Ar lzergranulometrijas metodi
tiek noteikts abu paraugu granulometriskais sastvs. No materiliem pirms vanas tiek sagatavota
pasta, to sagatavo pievienojot maksimlo dens daudzumu, kas spj saistties ar materilu, t lai tas
nenoslojas, denim izplstot no materila. Uzreiz pc pastas sagatavoanas paraugi tiek formti un
vti.
Relatvo mitruma saturu (kg mitruma kg sausa materila 1) paraug vanas procesa skum nosaka pc
vanas paraugu izkarsjot vskap 105 oC temperatr 1h.
Deff vrtba tiek noteikta risinot 4. viendojumu MATLAB paplainjum curve fitting tool, kur Deff
vrtba tiek meklta k proporcionalittes koeficienta vrtba grafik Q = f(X).
Areniusa pirmseksponencilais reizintju D0 un aktivcijas eneriju Ea (kJ/mol), nosaka atrisinot
5. viendojumu. Aktivcijas enerija ir enerijas daudzums, kas jpievada vienam molam mitruma,
lai to aizvadtu no materila. Tiek pieemts, ka Deff atkarb no temperatras mains pc Areniusa
viendojuma [5], [6].

= 0 exp ( ) (5)

kur R universl gzu konstante (8,314 JK1mol1), Ta temperatra (K).

79
 Proceedings of Materials Science & Applied Chemistry, MSAC 2016

Do un Ea vrtbas ir konstantas viss temperatrs [5]. s vrtbas mekl ievietojot viendojum

Deff, R un Ta vrtbas, un atrisinot viendojumu pc minjumu un kdu metodes, t.i., Ea tiek
maints, kamr pie konstantas Do vrtbas, eksperimentli iegts Deff vrtbas sakrt ar aprintjm.
Iegstot Do un Ea vrtbas, ar viendojumu (5.) aprina efektvs difzijas vrtbas pie dadm
temperatrm.

III. REZULTTI UN DISKUSIJA

Darb izmantoti divi materili kdra, organisks deni uzscos materils, paraugi anas proces
deformjas (sark un plais) un Al2O3, kas ir keramisks, inerts pulveris un anas proces paraugi
nedeformjas. Abu pulveru daiu izmru sadaljums ir oti ldzgs abos gadjumos 98 % daiu ir ar
izmru 0.2 150 m. Alumnija oksda pulvera daiu sadaljums atbilst Gausa jeb
normlsadaljumam , kur 50 % daiu ir ar izmru ldz 60 m. Kdrai ir vairk sko daiu, 22 % daiu
ir ar izmru zem 20 m, savukrt Al2O3 tdas ir tikai 3 %.
Iegts efektvs difzijas koeficienta, aktivcijas enerijas un Areniusa pirmseksponencilais
reizintja vrtbas kdrai ir 1.01106 m2s1, 29.1 kJmol1 un 0.0436, savukrt alumnija oksdam
attiecgi 0.69106 m2s1, 42.5 kJmol1 un 4.1503. No iegtajiem datiem var secint, ka siltuma
daudzums, kas jpievada alumnija oksdam, ir lielks nek kdrai, lai iztvaictu 1 molu dens, un
mitruma difzija norit lnk alumnija oksd, td var prognozt, ka alumnija oksds s lnk nek
kdra pie viendiem anas apstkiem.
Iegts konstantes iekaujas literatras avotos apraksttajos konstanu intervlos: kdrai ir robes
no 104 109 [7], savukrt alumnija oksdam 106 109 [8].
750
730 Kintikas lkne neievrojot materila sarukumu
Kintikas lkne ar sarukuma korekciju
710
Eksperimentlie dati
690
Parauga masa, (g)

670
650
630
610
590
570
550
90 110 130 150 170 190 210
Laiks, (min)
1.att. Materila sarukuma ievroanas ietekme uz modeljam procesa precizitti kdras paraugam,
kas vts 1.5 ms1 gaisa plsmas trum un 45 oC temperatr.

Def noteikanas precizitti ietekm paraugu sagatavoana daiu lielums, parauga blvums,
porainba, eksperimentlo datu precizitte konstantas vanas temperatras uzturana, parauga
masas izmaias reistranas precizitte, datu apstrde eksperimentlo konstanu Ea un D0 vrtbu
precza noteikana.
Veicot anas procesa modelanu SP, izmantojot iegts Def konstantes novro, ka kdras
paraugiem anas kintikas lknes nobds uz augu anas kintikas grafikos m=f(t). Tiek secints,
ka nobde rodas, ja neievro materila sarukumu anas proces. Alumnija oksda paraugiem da

80
 Proceedings of Materials Science & Applied Chemistry, MSAC 2016

nobde netiek novrota. Izmrot parauga augstuma sarukumu un pieemot, ka sarukums ir liners
anas proces, tiek iegta lkne, kas preczk apraksta anas procesu dotajos apstkos.

IV. SECINJUMI
aj darb ir aprobta efektv difzijas koeficienta noteikanas metodika izmantojot MATLAB
programmu un vjot paraugus konvekcijas vtav. Efektv difzijas koeficienta noteikana
sniedz vrtgu informciju, kas dod iespju veikt anas procesa modelanu SP izmantojot otro
Fika likumu, tomr tas ir darbietilpgs process, kas prasa gan ievkt eksperimentlos datus, gan veikt
plaus aprinus.
Pieemot, ka efektvais difzijas koeficients mains pc Areniusa viendojuma un atrodot Do un Ea
vrtbas ir iespjams aprint Def vrtbas temperatrs pie kurm nav iegti eksperimentlie dati.
Efektv difzijas koeficienta noteikanas precizitte ir atkarga no materila sagatavoanas
blvuma, daiu lieluma, porainbas, un temperatras kontroles anas procesa laik, k ar no
viendojumu atrisinanas precizittes pc minjumu un kdu metodes.
Iegtie koeficienti kdrai: Def=1.01106 m2s1, Ea=29.1 kJmol1, D0=0.0436, un alumnija
oksdam: Def=0.69106 m2s1, Ea=42.5 kJmol1, D0=4.1503.
Ja materils anas proces sark, k tas ir kdras paraugiem, veicot procesa modelanu ir jievro
is sarukums. Veiktajos eksperimentos netiek novrots, ka materila sarukums ietekmtu Def vrtbas.

IZMANTOT LITERATRA
[1] H. O. Menges and C. Ertekin, Mathematical modeling of thin layer drying of Golden apples, J.
Food Eng., vol. 77, no. 1, pp. 119125, 2006,
http://dx.doi.org/10.1016/j.jfoodeng.2005.06.049.
[2] J. D. Seader, E. J. Henley, and K. D. Roper, Separation process principles: Chemical and
biochemical operations, 3rd ed. Chichester, United Kingdom: John Wiley & Sons, 2010, pp 751
762.
[3] C. S. Handscomb, Simulating Droplet Drying And Particle Formation in Spray Towers, Ph.D.
dissertation, Dept. Chem. Eng., University of Cambridge, UK, 2008.
[4] C. J. Geankoplis and P. R. Toliver, Transport processes and separation process principles:
(includes unit operations), 4th ed. United States: Prentice Hall Professional Technical Reference,
2003, pp. 650700.
[5] A. Taheri-garavand, S. Rafiee, and A. Keyhani, Effective Moisture Diffusivity and Activation
Energy of Tomato in Thin Layer Dryer during Hot Air Drying, Int. Trans. J. Eng. Manag. Appl.
Sci. Technol., vol. 2, no. 2, pp. 239248, 2011.
[6] S. Chemkhi and F. Zagrouba, Water diffusion coefficient in clay material from drying data,
Desalination, vol. 185, no. 13, pp. 491498, Nov. 2005,
http://dx.doi.org/10.1016/j.desal.2005.04.052.
[7] F. Rezanezhad, J. S. Price, W. L. Quinton, B. Lennartz, T. Milojevic, and P. Van Cappellen,
Structure of peat soils and implications for water storage, flow and solute transport: A review
update for geochemists, Chem. Geol., vol. 429, pp. 7584, 2016,
http://dx.doi.org/10.1016/j.chemgeo.2016.03.010.
[8] T. Kulovan, E. Vejmelkov, M. Keppert, P. Rovnankov, Z. Kerner, and R. ern,
Mechanical, durability and hygrothermal properties of concrete produced using Portland cement-
ceramic powder blends, Struct. Concr., vol. 17, no. 1, pp. 105115, 2016,
http://dx.doi.org/10.1002/suco.201500029.

Agnese Stunda-Zujeva, doktora grds (Dr. sc. ing) iegts Materilzintn 2012.g. Ptniece un
docente Rgas Tehniskaj universitt, Visprgs mijas tehnoloijas institt.
E-pasts: Agnese.Stunda-Zujeva@rtu.lv, orcid.org/0000-0003-4970-5186

81
 Proceedings of Materials Science & Applied Chemistry, MSAC 2016

Edgars Kakarns, maistrantras students Rgas Tehniskaj universitt, mijas tehnoloijas

programm.
E-pasts: edgars.kakarans@inbox.lv
Imants Kreicbergs, lektors Rgas Tehniskaj universitt, Visprgs mijas tehnoloijas institt.
E-pasts: Imants.Kreicbergs@rtu.lv

82